Pilnīgi pamatotas bažas par pasažieru pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu pauž Pasažieru pārvadātāju asociācijas.
Šobrīd ATD un SM ierēdņi demonstrē “Strausa politiku” – bāžot galvu smiltīs….
Par to, ka gadu no gada pasažieru pārvadātāju ar autobusiem budžeti tiek veidoti nepietiekamā apmērā ir runāts jau vismaz četrus gadus pēc kārtas un nav izņēmums arī šis 2018.gads. Kā var plānot nozares attīstību, ja, jau iepriekš, zinot minimālās algas, nodokļu un degvielas akcīzes nodokļa izmaiņas, nozarei netiek piešķirti papildus līdzekļi. Ar pārvadātājiem norēķinās 1,5 gadus pēc izdevumu rašanās. Jau ilgāku laiku netiek ievēroti MK noteikumi Nr.435, kas paredz ik mēnesi pārvadātāju izdevumus kompensēt vismaz 95% apmērā. Visu laiku sabiedrībai tiek pasniegts, ka pārvadātāji neizdod biļetes vai neizpilda uzliktos pienākumus. Jau sen zināma problēma – autobusu vadītāju trūkums, ko rada nespēja konkurēt ar citām profesijām atalgojuma ziņā. Nemitīga izdevumu samazināšana uz ko aicina ATD, pirmām kārtām skar tieši algas. ATD nozares attīstīšanas vietā – piedāvā pārvadātājiem pielāgoties piešķirtā budžeta līdzekļu apjomam, kas nepārtraukti samazinās, vai labākajā gadījumā nemainās, turklāt tiek palielinātas tehniskās prasības autobusiem.
Vai tiešām ierēdņiem liekas, ka kāds pārvadātājs negrib strādāt ar jauniem, moderniem autobusiem!? Vai ir dots skaidrojums, no kurienes pārvadātājam gūt nepieciešamos finanšu līdzekļus un kā šīs prasības izpildīt. Pārvadātājs jaunu autobusu iegādi, tāpat kā jebkurš komersants, var veikt tikai no peļņas, kuras apmēri to neļauj veikt. Kas pie tā ir vainīgs? Kā tiek attīstīta nozare?
Neskatoties uz šīm problēmām, esam jau pārspējuši ES prasības! Nekur Eiropā nav prasības vietējos pārvadājumos iesaistīt pilnīgi jaunus autobusus ar tik augstām prasībām, kā tās jau tiek prasītas Latvijā. Šeit jau par normu ir prasības – ViFi, individuālā ventilācija un apgaismojums, videonovērošana salonā, GPS, elektroniskās maršrutu tabulas un audio paziņošanas sistēmas utt., kas nopietni sadārdzina pārvadājumus. Tas viss tā vietā, lai nodrošinātu pasažieriem regulāru nokļūšanu darbā, skolā un citur, nepieciešamajā laikā. Jau par normu parādās maršruti, kur pārvadājumi tiek nodrošināti tikai atsevišķās dienās, kas pamazām veicina Lauku iedzīvotāju migrāciju. Cik ciemati un apdzīvotas vietas tiks jau tuvākajā laikā izslēgtas no reģistriem?
Ir pēdējais laiks ieklausīties pasažieru pārvadātāju asociāciju viedokļos un kopēji jāmeklē risinājumi, lai nozare attīstītos. Esam palikusi gandrīz vienīgā nozare, kas pēc papildus nodokļu iekasēšanas nav neko saņēmusi attīstībai.